Jā, virsraksts ir pesimistisks un daudziem noteikti nepatiks tas, ko es rakstīšu, bet, tā teikt, nedalu jau es šeit naudu, nevaru vienmēr patikt…
Tas, ko es vēlos pateikt un par ko likt aizdomāties, ir, ka mēs kā tauta esam nolemti neveiksmei, ja turpināsim tādā pat garā. Mēs esam maza tauta, bet mūsu enerģija būtu pietiekama, lai padarītu labāku tik mazu zemi kā Latvija. Ja, protams, to liktu lietā, lai radītu, nevis lai grautu. Es pašlaik strādāju pie viena projekta, kas man ir licis pārliecināties, ka cilvēki Latvijā, ja vēlas panākt kaut ko vienreizēju, unikālu, ne tikai lokālā mērogā, spēj to izdarīt. Bet - ir viena nianse - šādu cilvēku ir daudz par maz, lai tas atstātu pietiekamu iespaidu uz visu mūsu kopīgo nozīmīgumu.
Es iztikšu bez garākiem ievadiem, ķeršos uzreiz pie galvenā - pie iemesla, kāpēc mums tā neiet. Tāpēc, ka mums viss ir slikti - un šo saprast var divējādi - kā sekas un, kas pats galvenais - kā cēloni.
Sākumā par cēloni. Mūsu sabiedrība, vismaz ļoti lielākā tās daļa ir ārkārtīgi “informēta”. Pasūta vairākus avīžu komplektus, rūpīgi izstudē visas ziņas internetā, kā arī nepalaiž garām nevienu ziņu izlaidumu TV - sāk jau no apmēram pusastoņiem, turpinot līdz pat deviņiem vakarā. Un tagad iedomājieties sevi neitrālā pozīcijā - paņemiet jebkuru dienu un mēģiniet gūt priekšstatu par Latviju. No avīžu komentāriem, no TV intervijām, no ziņu sižetiem. Jūs saprotiet, par ko es runāju? Varat atsaukt atmiņā kaut ko pozitīvu pēdējā laikā (sporta un laika ziņas neskaitās)?
Jūs jau no maniem iepriekšējiem rakstiem būsiet sapratuši, kas notiek ar cilvēkiem, ja viņus ietekmē, ja viņiem uzspiež negatīvu informāciju. Pareizi - jebkādu informāciju, rūpīgi, regulāri to atkārtojot, ir iespējams iedabūt uzņēmīgu cilvēku zemapziņā, padarot to par viņu dzīves virzības sastāvdaļu. Un te nu mums ir sekas - tik ilgi tika stāstīts, ka viss ir slikti, kamēr paši sākām uzskatīt, ka viss ir slikti un kļūs tikai vēl sliktāk.
Sliktās ziņas aizpilda lielāko daļu mūsu vakaru. Redzēt, apdomāt, pārrunāt. Gluži kā jebkurās mācībās, tikai - ko mēs šeit mācāmies?
Un tā kā esam sapratuši, ka ir slikti un paliks vēl sliktāk, tad zūd dzīvesprieks un līdz ar to arī iniciatīva.
Kāpēc censties strādāt, ja tāpat ir krīze un nekas neizdosies? Ja ievēlam jaunu parlamentu, tad jau nākamajā dienā šausmināmies un gaidām, kādus jaunus ļaunumus šis nesīs, neskatoties uz to, ka paši vien to esam ievēlējuši. Jā, un neko labāku jau nav iespējams ievēlēt, jo tie paši jau vien būs, “tikai citā kulītē”. Ja valdības vadītājs pateiks 49 patiesas lietas, mēs nenoguruši apspriedīsim to vienu, kura izrādīsies kļūdaina.
Un vēl kas. Mēs esam eksperti, kas visas lietas pārzina vislabāk. Bet mēs neiesim neko mainīt, jo:
a) mums nav laika;
b) ko nu mēs.
“You must become the change you want to see in the world” - Mahatma Gandhi
“Jums ir jākļūst par tām izmaiņām, kuras jūs vēlaties redzēt pasaulē” - Mahmata Gandijs
Es pateikšu dažus pamatprincipus no savas pieredzes, kas ļaus jums iegūt priecīgāku dzīvi šeit pat un drīz. Man pirms dažiem gadiem ļoti nepatika šeit dzīvot. Ārkārtīgi! Bet tas viss mainījās.
Sākumā es pārstāju klausīties radio, tas mani atbrīvoja no uzbāzīgajām reklāmām 5x dienā turp un atpakaļceļā no darba. Tad es pārstāju lasīt žultainos komentārus avīzēs. Tad es pārstāju lasīt avīzes vispār, jo sāku neredzēt atšķirību starp “ziņu” un “viedokli”. Un tad es pārstāju skatīties TV ziņas. Jūtos lieliski dzīvodams Latvijā, jo tagad es spēju uztvert pozitīvas ziņas, tās nepazūd starp negatīvajām, kurām ir rūpīgi sekots līdzi.
Man noteikti kāds gribēs pārmest, ka tā taču nevar - ir jāzina, kas notiek valstī. Jā, nevar. Bet nesatraucieties - informācija līdz jums nonāks. Draugi pastāstīs saviesīgajās sarunās, ja vien pēc TV ziņām neizlemsiet viņiem klāt ķerties un ierobežot arī šo informācijas plūsmu.
Un patiešām, tas ir pārbaudīts - ziņas ir vainīgas pie labsajūtas. Kad mājās iegādājāmies jaunu TV, sāku atkal ziņas skatīties, lai novērtētu jaunā pirkuma attēla kvalitāti dažādos kanālos. Attēlam nebija ne vainas, bet skaņa un konteksts lika sajust, ka atgriežas nepatika.
Noslēgumā - atcerieties šos principus:
1. Ja kaut kas ir ziņās, tā jau ir pagātne, bet jums ir jākoncentrējas uz nākotni.
2. Neatkarīgi no tā, kurš uzvar vēlēšanās, jūsu dzīvi tas neietekmē, ja to veidojat jūs paši.
3. Ja jūs savu dzīvi neveidojat paši, ir pēdējais laiks sākt.
Temats: Panākumiem, Prātam // 3 komentāri »
Solīju par tehnoloģijām rakstīt, tad nu arī to daru. Iesākumā par pašu svarīgāko manā darbā - par e-pastu un kalendāru.
