AKKA/LAA cīņu ir zaudējuši

Nu, protams, viņi var vēl spirināties un kā mazi bērni teikt - nē, nē, man ir taisnība tik un tā. Bet fakts ir skaidrs - viņi ir cīņu zaudējuši un Latvijas interneta lapās YouTube klipi tiks likti, bet visi, kas to dara, var pat vairs nepūlēties atbildēt uz AKKA/LAA draudu vēstulēm, jo tā ir bezjēdzīga laika tērēšana.

Cīņa tika zaudēta tajā brīdī, kad Latvijas Interneta Asociācija paziņoja, ka:

Latvijas Interneta asociācija (LIA) norāda, ka vairākiem LIA biedriem, kā arī citiem Latvijas portālu, blogu un mājaslapu īpašniekiem “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” (AKKA/LAA) izsūtītie brīdinājumi ar prasību maksāt naudu par video pārpublicēšanu no “YouTube” ir bez juridiska pamata. (vairāk…)

Tātad LIA biedri neslēgs nevienu mājaslapu, tātad viss. Konflikts ir beidzies ar to, ka AKKA/LAA ir padarījuši sevi smieklīgus sabiedrības acīs, demonstrējot savu nekompetenci. Punkts. Liels un trekns.

Apsveicu!

AKKA/LAA, YouTube, Blogi, Nr.2

Jau iepriekš rakstīju par šo tēmu, tagad turpināšu dot savus padomus, ja nu kādam tie liekas nepieciešami un vērā ņemami.

Kopš iepriekšējā raksta man ir skaidras divas lietas. Pirmā - AKKA/LAA nepadosies, otrā - šajā lietā ir iesaistīti ~500 mājaslapu īpašnieki.

Drauds ir tāds, ka, ja šie nelikumīgie materiāli netiks izņemti, viņi pieprasīs mājaslapu slēgšanu. Ko nu? Risinājums ir samērā vienkāršs. Runājiet ar tiem, kas izvieto jūsu blogus, mājaslapas vai ko citu, kur esat ievietojuši materiālus. Sakiet, ka, ja mājaslapa tiks slēgta, tad viss - līgums beidzas uz neatgriešanos. Lieciet izvēlēties - vai nu cīnīties plecu pie pleca ar jums, jeb sākt skaitīt zaudējumus.

500 mājaslapu īpašnieki - tas ir, tā rupji rēķinot, apmēram 100 000 latu gadā liels zaudējums Latvijas ekonomikai, ja visi šie īpašnieki pārceļ mājaslapas uz citu valsti. Un tas nav neiespējams. Tas pat ir tik vienkārši kā grāmatu amazonā nopirkt. Un redziet - ja jūsu mājaslapa fiziski atrodas Amerikā, YouTube tur ir atļauts un nav dzirdēts, ka kādam pat pilnīgā alkohola intoksikācijas stāvoklī rastos ideja to aizliegt. Un Amerikā neviens nav aizliedzis mājaslapā rakstīt latviski.

Ir divi scenāriji, ko es redzu tālāk, ja jūs rīkojaties šādi.

1. AKKA/LAA uzliek treknu punktu uz “i” savai nekompetences demonstrēšanai, pasakot, ka, ja URL beidzas ar .lv, tas nozīmē, ka mājaslapa atrodas Latvijā un prasa atņemt jums domēnu bez līdzekļu atgriešanas.

2. AKKA/LAA konstatē, ka jūsu mājaslapa ir atrodama un sāk cīņu par Google, Yahoo utt. aizliegšanu Latvijas teritorijā. Beigās nonāk pie secinājuma, ka tā ir pārāk liela cīņa, un cenšas panākt visu interneta pakalpojumu sniedzēju slēgšanu.

Smieklīgi? Jā, tāpat kā viss, kas ir noticis līdz šim.

Vēl divas lietas. Pirmā - nav iespējams uzvarēt cīņā pret interneta sabiedrību, karojot viņu vidē. Aksioma.

Otrā - vai tikai man liekas, ka Valsts ir cilvēka brīvību ierobežojošs veidojums?

Iesācēja veiksme

Tie, kas mani pazīst, jeb arī ir lasījuši manus iepriekšējos rakstus, zinās, ka es neticu liktenim un neticu veiksmei, toties ticu paša cilvēka spējai veidot savu dzīvi. Šoreiz sīkāk izanalizēšu to, ko citi sauc par iesācēja veiksmi.

Bieži ir nācies to redzēt. Kāds iemācās jaunu kāršu spēli un pirmajās reizēs apspēlē visus pārējos, tai skaitā jau pieredzējušus spēlētājus. Vai arī kādā sporta veidā, kurā panākumiem nav nepieciešama pamatīga fiziskā sagatavotība - šautriņas, biljards vai tamlīdzīgi “vieglie” sporta veidi. Panākumi pirmajās reizēs tiek dēvēti par iesācēja veiksmi.

Tā, it kā tas būtu kas nenovēršams. Ja reiz viņš ir iesācējs, tas automātiski nozīmē, ka viņam veiksies.

Tā saucamai iesācēja veiksmei ir izskaidrojums. Un šis izskaidrojums ir ārkārtīgi vienkāršs. Tā ir koncentrēšanās, fokusēšanās.

Cilvēks nupat ir iemācījies ko jaunu, tas viņu interesē. Viņš visu savu uzmanību velta spēlei. Noteikumi, principi - tas viss ir kas jauns un interesants. Pirmajās reizēs atbildības sajūtas nav nekādas - neviens no iesācējiem nesagaida neko grandiozu, ir iespējams domāt tikai par spēli, nevis par to, kas notiks, ja viņš neuzvarēs.

Savukārt pieredzējušākiem spēlētājiem jau ir iestājusies rutīna, kad uzmanību noturēt ir grūtāk.

Atkārtošu vēlreiz. Iesācējs visu savu uzmanību velta spēlei. Nekas nenovērš viņa uzmanību no rezultāta - uzvaras. Tāpēc viņš gūst panākumus.

Vai esat pamanījuši, ka turnīros komandas jaunpienācējas uzrāda pārsteidzoši labus rezultātus? Tāpat - vai esat dzirdējuši par jaunajiem talantiem, uzlēcošajām zvaigznēm, kas vēlāk izrādās savu perspektivitāti neattaisno? Bez spiediena no apkārtējiem, kas liek nervozēt par negatīvu rezultātu, kā arī iesācēja aizrautību, ir iespējams gūt ļoti labus rezultātus.

Ikkatrs no mums var būt iesācējs šī vārda labajā nozīmē. Atmetiet rūpes un uztraukumus. Koncentrējieties uz darbu. Domājiet tikai par spēli, par uzvaru. Jums izdosies!

Vienkāršs jautājums par sarežģītu tēmu

Izvilkums no DELFI raksta: 43% iedzīvotāju tic, ka dzīvību radījis Dievs.

Gandrīz puse – 43% - Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvību uz zemes radījis Dievs, savukārt 32% pauž, ka tā radusies evolūcijas ceļā, secinājusi tirgus un socioloģisko pētījumu grupa SKDS.

Liekas tik vienkārši, vai ne? Divas puses. Vai nu Dievs, vai arī evolūcija. Vai nu viens, vai otrs. Pa vidu svītra un to nevienam nepārkāpt. Kas nav ar mums, ir pret mums.

Varbūt tas tomēr nav tik vienkāršā jautājumā noskaidrojams? Varbūt no šī jautājuma rodas vēl vairāki jautājumi? Šeit daži no tiem.

  • Kas ir Dievs?
  • Kas ir dzīvība uz zemes?
  • Ko nozīmē “radījis”?
  • Vai evolūcija izslēdz radīšanu?
  • Vai radīšana izslēdz evolūciju?

Vai jūs esat mēģinājuši pirmklasniekam pajautāt, ko viņš domā par integrāļiem un atvasinājumiem? Viņš vismaz godīgi atzīsies, ka viņam par šīm lietām nav ne mazākās nojēgas. Bet par Dievu un Darvinu mēs gan to neteiksim, jo mums taču par šiem jautājumiem regulāri stāsta televīzijā, baznīcā, radio, uz ielas.

Mēs taču esam sasodīti zinoši!

AKKA/LAA, Blogi, YouTube

Raksti blogos par šo tēmu pēdējā laikā ir vairāki, es pat teiktu, ka daudz. Šis ir pēdējais, kuru pamanīju: Koķetēšana ar AKKA/LAA.

Es neesmu pārliecināts ne par vienas puses taisnību tāpēc, ka es neesmu iedziļinājies nevienā licences līgumā. Bet - ja taisnība ir blogeriem, man ir sekojošs priekšlikums. Uzrakstiet situācijas izklāstu angļu valodā un aizsūtiet visiem saviem draugiem blogeriem ārvalstīs. Nav jēgas “cepties” savā starpā. Ja šis joks iegūs plašāku skanējumu, jūs būsiet uzvarējuši divos setos.

Un vēl, ja esat par savu taisnību pārliecināti - aizsūtiet problēmas aprakstu māksliniekiem, kurus AKKA/LAA sakās pārstāvam un pajautājiet viņiem pašiem - drīkst likt blogā video no YouTube vai nedrīkst. Es dodu diezgan daudz procentus, ka, ja AKKA/LAA tiks pieķerti no mākslinieku puses patvaļā, kas radusies viņu nezināšanas un neizpratnes dēļ, viņiem varētu rasties zināmi zaudējumi.

Pamēģināsiet?

Google Apps vs. Windows Live

Iepriekšējā rakstā saņēmu komentāru, ka būtu bijis godīgi, ja pieminētu arī Windows Live kā iespēju iegūt augstas klases programmatūru bez maksas. Nepieminēju, jo pēdējo reizi, kad pārbaudīju, viņiem (Microsoft) nebija nekas ne tuvu Google Apps. Apskatījos tagad - ir, pie tam no pirmā acu uzmetiena tīri lietojams. Tāpēc nolēmu izpētīt Windows Live dziļāk un sniegt savu vērtējumu, salīdzinājumu starp abiem pakalpojumu sniedzējiem. Apskatīšu tikai bezmaksas versijas.

Pozīcija Google Apps

Windows Live

Reģistrācija (iegūšana)

Ļoti vienkārša.

Grūtāk ir atrast to vietu, no kuras ir jāsāk reģistrāciju, bet, kad tas ir izdarīts, tālāk viss ir vienkārši.

Pastkastes izmērs

7GB iesākumā. Bet tā stāsta, kad limits ir sasniegts, dabū vēl.

Ever growing”. Tas nozīmē – tik, cik vajag, tik būs.

Web saskarne (interfeiss)

Kā jau viss, kas ir Google radīts, ir dizainiski vienkāršs, nekā lieka. E-pasti automātiski tiek grupēti pa tēmām, kas sākotnēji, ja pirms tam šādi e-pastus nekārtojāt, kaitina, bet ar laiku pierod un ir pat ērti.

Dizains ir ļoti pietuvināts Outlook dizainam. Funkcionāli ir ļoti tālu no Exchange Web Access, taču, ja pirms tam strādājāt ar Outlook, izskats liksies pierasts.

E-pastu organizēšana

E-pasti grupēti pa tēmām, to mainīt nav iespējams. Papildus iespējams e-pastiem pielikt pazīmes (labels, tags), kas vēlāk atļaus tos ātrāk atrast. Mapes (folders) nav iespējamas, tās ir aizvietotas ar pazīmēm. Katrai e-pasta sarakstei ir iespējams pielikt vairākas pazīmes. Ir iespējams izveidot likumus, kas automātiski atzīmē e-pastus, kas atbilst kritērijiem.

Pēc noklusējuma e-pasti nav grupēti, krājas rindā viens pēc otra. Ir iespējams izveidot mapes (folders). Ir iespējams definēt likumus, pēc kādiem e-pasti sadalās pa mapēm.

POP3

Ir pieejams.

Ir pieejams sekojošās valstīs: ASV, Brazīlija, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Francija, Japāna, Spānija, Vācija, Itālija, Nīderlande.

Izklausās stulbi? Tā arī ir.

IMAP

Ir pieejams

-

Kalendārs

Pieejams caur interneta pārlūkprogrammu, drag and drop iespējas, vairāki kalendāri utt.

Pieejams caur interneta pārlūkprogrammu, drag and drop iespējas, vairāki kalendāri utt.

Sinhronizācija ar plānotāju

Iespējama sinhronizācija ar MS Outlook, Mozilla Lightning, iespējams, vēl ar kādām programmām, kas atbalsta formātu.

Iespējama sinhronizācija ar MS Outlook. Par pārējām programmām ziņu nav.

Sinhronizācija ar mobilo tālruni

Tiek piedāvāta sinhronizācija ar Windows Mobile, iPhone, BlackBerry. Priekš sinhronizācijas ar citiem tālruņiem ir GooSync.

Sūta atgādinājumus kā īsziņas.

Uz doto brīdi es teiktu, ka nav iespējams. Līdz brīdim, kad man kāds pierādīs pretējo.

Attīstība un sabiedrības atbalsts

Google Labs – aplikācija ir nepārtrauktā attīstībā, visu laiku nāk klāt dažādi jaunumi. Google Gadgets uzlabo lietošanu.

Ja lietojat ar Firefox, ir iespējams GMail uzlabot ar dažādiem papildinājumiem.

Dažādas biznesa aplikācijas cenšas būt savietojamas ar Google Apps.

Windows Live, protams, attīstās, bet ne tik strauji kā Google Apps.

Par Microsoft un sabiedrības atbalstu runāt nav vērts vispār.

Mans gala vērtējums. Kamēr man nebūs iespējas sinhronizēt manu Nokia ar Windows Live kalendāru, par tā lietošanu nevar būt ne runas. Tāpat par POP3 neiespējamību Latvijas lietotājiem - ja es nevaru e-pastu lasīt visur, tai skaitā savā automašīnā sastrēgumā no mobilā tālruņa, tas ir nepilnīgs e-pasts.

Verdikts ir vienkāršs: Google Apps uzvar vieglā cīņā.

Redziet, tas ir līdzīgi kā ar kādreiz apskatīto Microsoft un Yahoo apvienošanos. Nevar notikt tā, ka divas viduvējas kompānijas apvienosies un izkonkurēs vienu lielu un spīdošu kompāniju. Tāpat arī šeit. Ja Microsoft padarīs savu Exchange par publisku servisu, kas vēl piedevām būs par brīvu, viņiem kaut kas sanāks. Bet, ja viņi mēģinās attīstīt Hotmail un ar to dzīties pakaļ Google, process ir nolemts neveiksmei.

E-pasts un kalendārs

Solīju par tehnoloģijām rakstīt, tad nu arī to daru. Iesākumā par pašu svarīgāko manā darbā - par e-pastu un kalendāru.

Kā jau iepriekš minēju, pēdējā darba vietā man bija brīvi pieejamas tehnoloģiju giganta Microsoft lieliskās tehnoloģijas, kā rezultātā es ātri pieradu pie labām un ērtām lietām. Tā kā nevienam nav noslēpums, ka Microsoft gandrīz visu pārdod par naudu, bet man ir princips iztikt bez maksāšanas, kur ir iespējams tādējādi netaupīt uz kvalitāti, uzsākot savu mazo biznesu, radās jautājums - ko nu?

Bet - es nejūtu ne mazāko diskomfortu. Tagad es lietoju Google Apps un jūtu, ka es saņemu kaut ko faktiski tik pat pilnvērtīgu!

Man ir e-pasts. Adrese man nav nekāda @gmail.com vai kas tamlīdzīgs, kas izskatās lēti un primitīvi, bet gan normāla @knowledgeprice.com. Sākumā es spītīgi turējos pie principa, ka e-pastu ir jālasa e-pasta programmā (Outlook, Thunderbird utt.), bet beigās palietoju GMail interfeisu un sapratu, ka ir ļoti, ļoti OK. Ir pirmajā brīdī aiztures - kā tad es tagad tā strādāšu kā no interneta kafejnīcas, bet tas pāriet. Problēma ir galvā, nevis tehnoloģijās, jo Google pie GMail funkcionalitātes un lietotāja saskarnes (interfeisa) ir ļoti labi pastrādājuši.

Savu e-pastu, tātad, es lasu caur interneta pārlūkprogrammu gan no lielā darba klēpjdatora, gan no mazā, līdzi ņemamā Eee PC klēpjdatora, gan kādreiz, kad ir vēls, bet vajag ieskatīties, no mājas datora. Man nav problēmas sadzenāt rokā nosūtītos e-pastus, jo visi paliek vienā vietā - nosūtītajos e-pastos. E-pastu es lasu arī no mobilā tālruņa. Kādreiz domāju, ka var arī rakstīt - var, bet nav ērti, tāpēc nopirktu mazo, ko nav smagi līdzi nēsāt.

Kalendārs man ir ekstrēmi svarīgs. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi katru dienu šķirstīt plānotāju un mēģināt visu atcerēties, man vajag atgādināt un atgādināt, un atgādināt.

Nav problēmu. Google Apps piedāvā kalendāru. Ja ļoti gribas, to var savienot ar mīļāko plānošanas programmu (Outlook, Mozilla Lightning utt.), man negribas. Es ļoti ērti no jebkuras vietas to papildinu caur inerneta pārlūkprogrammu. Jūs jau noteikti pareizi iedomājaties, ka man nav visur un vienmēr līdzi dators. Bet man ir telefons! Izmantojot GooSync, Google kalendārs ir manā telefonā. Un ar to pašu GooSync es kalendāru varu papildināt no sava tālruņa. Abpusēja sinhronizācija.

Un ziniet, kas ir interesanti? Tas viss ir bez maksas. Nulle lati, nulle santīmi. Ir iespēja par 50 dolāriem par lietotāju gadā nopirkt Business versiju, bet man nevajag. Man nevajag 250GB, man pietiek ar 7GB pastkasti. Man nevajag arī pārējo funkcionalitāti, kā arī problēmu gadījumā parunāt ar dzīvu cilvēku, bet, kad vajadzēs, iespēja būs. 50 dolāri par lietotāju nav nekas drausmīgs, ja salīdzina to ar Microsoft Exchange cenām.

Es saprotu, ka, lai uzticētu savu e-pastu Google, ir nepieciešams kaut ko mainīt savā domāšanā, taču, ja jūs kāds apsverat, ka ir vērts iegūt augstākās klases pakalpojumu praktiski “par neko”, apskatiet šo E-pasta un kalendāra piedāvājumu.

Nākamajās reizēs vēl par man svarīgām lietām, kuras ir atrisinājusi bezmaksas tehnoloģija.

Jauna vietne Latvijas popularizēšanai - Famous Latvia

Esmu palaidis jaunu projektu - interneta vietni Famous Latvia (http://famouslatvia.com), kas paredzēta Latvijas popularizēšanai ārvalstu ceļotāju vidū. Interneta vietnē ir apkopota informācija par vietām un lietām, kas atrodas Latvijā un kuras ir īpašas lielākā mērogā - ir iekļauta informācija par uz ziemeļiem vistālāko vīna dārzu, platāko ūdenskritumu Eiropā un citiem objektiem, ar kuriem Latvija var pamatoti lepoties. Famous Latvija interneta vietnē tiks ievietota informācija tikai par objektiem, kas ir “vis-” kādā ziņā, tādējādi nodrošinot to, ka potenciāli tie visi piesaistītu lapas apmeklētāju uzmanību un liktu tiem izrādīt interesi par Latvijas apmeklēšanu.

Latvija jau pašlaik var lepoties ar vairākām patiesi unikālām vietām, taču projekta Famous Latvija otrs mērķis ir iedrošināt Latvijas uzņēmīgākos cilvēkus radīt jaunas vietas un lietas, kuras būtu lielākās, augstākās, platākās, mazākās, vienenīgās, slavenākās pasaulē. Cilvēks nevar radīt augstāko dabīgo ūdenskritumu, taču, liekot lietā izdomu, ir iespējams radīt ko tādu, ko vēlēsies apskatīt, sadzirdēt, nogaršot ceļotāji no visas pasaules. Ir iespējams radīt pavisam īpašu muzeju, jeb arī ļaut cilvēkiem izjust ko tādu, par ko viņi ir sapņojuši visu mūžu.

Šādas vietas un lietas tiks apkopotas interneta vietnē Famous Latvia.

Nolemti

Jā, virsraksts ir pesimistisks un daudziem noteikti nepatiks tas, ko es rakstīšu, bet, tā teikt, nedalu jau es šeit naudu, nevaru vienmēr patikt…

Tas, ko es vēlos pateikt un par ko likt aizdomāties, ir, ka mēs kā tauta esam nolemti neveiksmei, ja turpināsim tādā pat garā. Mēs esam maza tauta, bet mūsu enerģija būtu pietiekama, lai padarītu labāku tik mazu zemi kā Latvija. Ja, protams, to liktu lietā, lai radītu, nevis lai grautu. Es pašlaik strādāju pie viena projekta, kas man ir licis pārliecināties, ka cilvēki Latvijā, ja vēlas panākt kaut ko vienreizēju, unikālu, ne tikai lokālā mērogā, spēj to izdarīt. Bet - ir viena nianse - šādu cilvēku ir daudz par maz, lai tas atstātu pietiekamu iespaidu uz visu mūsu kopīgo nozīmīgumu.

Es iztikšu bez garākiem ievadiem, ķeršos uzreiz pie galvenā - pie iemesla, kāpēc mums tā neiet. Tāpēc, ka mums viss ir slikti - un šo saprast var divējādi - kā sekas un, kas pats galvenais - kā cēloni.

Sākumā par cēloni. Mūsu sabiedrība, vismaz ļoti lielākā tās daļa ir ārkārtīgi “informēta”. Pasūta vairākus avīžu komplektus, rūpīgi izstudē visas ziņas internetā, kā arī nepalaiž garām nevienu ziņu izlaidumu TV - sāk jau no apmēram pusastoņiem, turpinot līdz pat deviņiem vakarā. Un tagad iedomājieties sevi neitrālā pozīcijā - paņemiet jebkuru dienu un mēģiniet gūt priekšstatu par Latviju. No avīžu komentāriem, no TV intervijām, no ziņu sižetiem. Jūs saprotiet, par ko es runāju? Varat atsaukt atmiņā kaut ko pozitīvu pēdējā laikā (sporta un laika ziņas neskaitās)?

Jūs jau no maniem iepriekšējiem rakstiem būsiet sapratuši, kas notiek ar cilvēkiem, ja viņus ietekmē, ja viņiem uzspiež negatīvu informāciju. Pareizi - jebkādu informāciju, rūpīgi, regulāri to atkārtojot, ir iespējams iedabūt uzņēmīgu cilvēku zemapziņā, padarot to par viņu dzīves virzības sastāvdaļu. Un te nu mums ir sekas - tik ilgi tika stāstīts, ka viss ir slikti, kamēr paši sākām uzskatīt, ka viss ir slikti un kļūs tikai vēl sliktāk.

Sliktās ziņas aizpilda lielāko daļu mūsu vakaru. Redzēt, apdomāt, pārrunāt. Gluži kā jebkurās mācībās, tikai - ko mēs šeit mācāmies?

Un tā kā esam sapratuši, ka ir slikti un paliks vēl sliktāk, tad zūd dzīvesprieks un līdz ar to arī iniciatīva.

Kāpēc censties strādāt, ja tāpat ir krīze un nekas neizdosies? Ja ievēlam jaunu parlamentu, tad jau nākamajā dienā šausmināmies un gaidām, kādus jaunus ļaunumus šis nesīs, neskatoties uz to, ka paši vien to esam ievēlējuši. Jā, un neko labāku jau nav iespējams ievēlēt, jo tie paši jau vien būs, “tikai citā kulītē”. Ja valdības vadītājs pateiks 49 patiesas lietas, mēs nenoguruši apspriedīsim to vienu, kura izrādīsies kļūdaina.

Un vēl kas. Mēs esam eksperti, kas visas lietas pārzina vislabāk. Bet mēs neiesim neko mainīt, jo:
a) mums nav laika;
b) ko nu mēs.

“You must become the change you want to see in the world” - Mahatma Gandhi
“Jums ir jākļūst par tām izmaiņām, kuras jūs vēlaties redzēt pasaulē” - Mahmata Gandijs

Es pateikšu dažus pamatprincipus no savas pieredzes, kas ļaus jums iegūt priecīgāku dzīvi šeit pat un drīz. Man pirms dažiem gadiem ļoti nepatika šeit dzīvot. Ārkārtīgi! Bet tas viss mainījās.

Sākumā es pārstāju klausīties radio, tas mani atbrīvoja no uzbāzīgajām reklāmām 5x dienā turp un atpakaļceļā no darba. Tad es pārstāju lasīt žultainos komentārus avīzēs. Tad es pārstāju lasīt avīzes vispār, jo sāku neredzēt atšķirību starp “ziņu” un “viedokli”. Un tad es pārstāju skatīties TV ziņas. Jūtos lieliski dzīvodams Latvijā, jo tagad es spēju uztvert pozitīvas ziņas, tās nepazūd starp negatīvajām, kurām ir rūpīgi sekots līdzi.

Man noteikti kāds gribēs pārmest, ka tā taču nevar - ir jāzina, kas notiek valstī. Jā, nevar. Bet nesatraucieties - informācija līdz jums nonāks. Draugi pastāstīs saviesīgajās sarunās, ja vien pēc TV ziņām neizlemsiet viņiem klāt ķerties un ierobežot arī šo informācijas plūsmu.

Un patiešām, tas ir pārbaudīts - ziņas ir vainīgas pie labsajūtas. Kad mājās iegādājāmies jaunu TV, sāku atkal ziņas skatīties, lai novērtētu jaunā pirkuma attēla kvalitāti dažādos kanālos. Attēlam nebija ne vainas, bet skaņa un konteksts lika sajust, ka atgriežas nepatika.

Noslēgumā - atcerieties šos principus:

1. Ja kaut kas ir ziņās, tā jau ir pagātne, bet jums ir jākoncentrējas uz nākotni.

2. Neatkarīgi no tā, kurš uzvar vēlēšanās, jūsu dzīvi tas neietekmē, ja to veidojat jūs paši.

3. Ja jūs savu dzīvi neveidojat paši, ir pēdējais laiks sākt.

Krīzes ēdienkarte

Jā, es zinu, krīze ir slikti. Cilvēkus atlaiž, drīz bezdarbs būs 25%, tīrās šausmas. Bet atkal. Novērtējiet to, ka jūs brīdina, ka nebūs tā, ka pēkšņi pamodīsieties no rīta, ieslēgsiet ziņas, bet tur oficiāls paziņojums, ka tādas un tādas nozares pārstāvji no šodienas uz darbu var neierasties.

Ja jūs brīdina, ir iespējams laicīgi par to padomāt. Katrs ceturtais būs bezdarbnieks, vai esat padomājuši, ko darīsiet, lai starp viņiem jūsu nebūtu? Ja nē, sākat domāt! Krīzi neviens neatcels, tikai jums pašiem ir par sevi jārūpējas!

Bet es ne par šo. Krīzei ir arī labās puses. Taisnīgu sodu jau kādu laiku saņem Vecrīgas ēdināšanas iestādes. Treknajos gados sacēla cenas uz sekstūristu rēķina, atbrīvojās no lielas daļas vietējiem klientiem. Tagad Liverpūles strādnieki rūpīgi apdomā, vai krīzes laikos braukt priecāties uz aukstu, slapju zemi, kurā cenas tuvojas jau pašmāju izklaides cenām. Tā rezultātā nav vairs Liverpūles donžuānu, nav vairs arī pašmāju klientu.

Jācenšas vietējos atvilināt atpakaļ. Bet uz kā tad vietējie uzķeras? Tikai uz cenām. Un nu - izrādās, ka Vecrīgā var paēst nu jau pat ievērojami zem pieciem latiem. Kā senajos laikos.

Bet tas viss tik un tā ir nepareizi. Ja ir klāt krīze un ir jāskaita naudu, tad ietaupījumus var veidot tieši tur, kur uzcenojums ir vislielākais. Un kā ietaupīt? Jūs visi taču esat saņēmušies kredītus, iegādājušies plašus dzīvokļus, kuros ir prieks uzturēties, vai ne? (Ja nē, tad, atvainojiet, ko tad jūs par tiem kredītiem pirkāt?) Uzaiciniet draugus. Pagatavojiet vakariņas mājās!

Vīna pudele jums maksās piecus, nevis piecpadsmit latus. Ja mājās ceptās picas izmaksas jums aizsniegsies līdz restorāna cenai, tas nozīmēs, ka jūs picu gatavojat no ekskluzīvām sastāvdaļām. Suši par desmit latiem jums sanāks tik daudz, ka diviem cilvēkiem pārēšanās ir garantēta. Saraksts ir bezgalīgs.

Protams, ka, lai to visu realizētu, būs nepieciešams tērēt savu laiku, lai mēģinātu, kamēr sanāk. Bet, kad jūs iemācīsieties pagatavot lieliskāko picu rajonā, iespējams, tas pacels jūsu pašapziņu un liks saprast, ka krīze ir priekš pārējiem, ka uz jums tā neattiecas, jo jūs varat sasniegt visu, kas iecerēts!