Par astronautiem
Izstāstīšu es jums vienu stāstu, kuru esmu ieguvis no jau iepriekš minētās grāmatas (John Assaraf / Murray Smith - The Answer), kurš man ir ļoti iekritis atmiņā, kuru es bieži stāstu, lai uzsvērtu vienu nozīmīgu faktu - cilvēka zemapziņa ir trenējama un pielāgojama!
Pirms kāda laika NASA veica aizraujošu eksperimentu, lai pārbaudītu visuma disorientācijas psiholoģisko un fizioloģisko ietekmi uz astronautiem. Īsāk sakot, viņi iedeva astronautu grupai valkāt brilles, kuras apgriež bildi par 180 grādiem, respektīvi, parāda pasauli “kājām gaisā”. Jāvalkā tās bija 24h diennaktī, tai skaitā miegā. Inicializēja šādu eksperimentu un skatījās, kas notiks.
Bet notika sekojošais. Pirmās dienas un nedēļas šo izmaiņu iespaids uz cilvēkiem bija ievērojams. Ietekmēts tika assinsspiediens un citi vitāli rādītāji. Bet protams, kā gan nē - visa pasaule taču rādījās otrādi! Padomājiet, kādu gan jūs stresu pārdzīvotu, ja tā notiktu.
Toties, kad bija pagājušas 26 dienas, ar vienu no astronautiem notika kaut kas neiedomājams. Viņš sāka visu pasauli atkal redzēt normāli. Nē, viņa brilles nebija mainījušās, viņš vēl joprojām tās nēsāja 24h diennaktī, taču nu viņš atkal visu redzēja tā, kā tam būtu jābūt.
Un nākamajās dienās ar visiem pārējiem astronautiem notika tieši tas pats. 26 - 30 dienās viņu smadzenes bija pieradušas pie jaunās situācijas un pārveidojušas savu “saprašanu” burtiski par 180 grādiem no sākotnējā stāvokļa.
Kādi ir secinājumi? Ir nepieciešamas apmēram 30 dienas, lai zemapziņa pielāgotos un spētu funkcionēt pilnīgi jaunā veidā, izmantojot pilnīgi jaunu informāciju.
Un ko tas nozīmē mums, par to nākamajās reizēs.
[...] Ir nepieciešamas aptuveni 30 dienas, lai cilvēka zemapziņa mainītos un spētu funkcionēt, pielāgojoties jaunajām prasībām. Par to lasiet rakstā Par astronautiem. [...]
[...] Ir nepieciešamas aptuveni 30 dienas, lai cilvēka zemapziņa mainītos un spētu funkcionēt, pielāgojoties jaunajām prasībām. Par to lasiet rakstā Par astronautiem. [...]